Izcelsme. Ar šādu nosaukumu 1867. gadā pirmoreiz šķirni aprakstījis franču botāniķis un dārznieks Eli-Ābels Karjērs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, lēni augošs pundurkoks. Vainags kompakts, blīvs, sākumā nedaudz saplacināts, lodveida, vēlāk plati konisks. Koka augstums 1,5-2,0m, platums 1,5-1,8m. Desmit gados izaug līdz 0,6m garumā un platumā. Zari stāvi, izplesti. Sānu zari galos izgriezti vai pusizgriezti, mēdz nedaudz nokarāties. Skujas zaļas, ziemā krāsojas brūnganas. Mēdz jaukt ar ‘Dumosa’, kas pavasarī atšķiras ar saviem platajiem, uz āru lienošajiem, jaunajiem dzinumiem.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, akmeņdārzos un podos.