Rietumu tūja 'Recurvata'

Izcelsme. Šķirni 1981.gadā pirmoreiz aprakstījis vācu dārznieks un dendrologs Ludvigs Beisners. Sinonīms: Thuja occidentalis ‘Recurva’ (1961).

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēni augošs koks ar kompaktu, plati konisku, blīvu, galotnē nosmailotu vainagu. Koka augstums 2-3m, platums 2,0-2,5m. Gada pieaugums garumā un platumā 5cm. Zari blīvi izvietoti. Sānu zari galos izliekti, bieži nokarājušies. Skujas gaiši zaļas, ziemā mēdz krāsoties brūnganas.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.