Izcelsme. Šķirni 1884.gadā pirmoreiz aprakstījis vācu dārznieks un dendrologs Ludvigs Beisners.
Morfoloģija. Izteikti lēni augošs mūžzaļš koks ar kompaktu, piramidālu, blīvu vainaga formu. Koka augstums 3-5m, platums 1,3-1,8m. Desmit gados var izaugt 1,5-2,0m garumā un 0,8-1,0m platumā, bet piecdesmit gados līdz 3m garumā. Zarojums blīvi izvietots, vērsts uz augšu. Zari īsi, stingri. Skuju plātnes stāvas, blīvas. Skujas zvīņveida, tumši zaļas, spīdīgas.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Stāda 0,6-0,8m attālumā vienu no otras. Lai veidotos blīvs, vienmērīgs stādījums, šīs šķirnes tūjas regulāri jāapgriež vairākas reizes gadā.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un zemākos dzīvžogos.