Izcelsme. Šķirne izdalīta starp 1928. un 1932.gadu kā ‘Globosa’ šķirnes mutācija Šoha kokaudzētavā Salaspilī, tagad Nacionālais Botāniskais dārzs. Sinonīms: Thuja occidentalis ‘Globosa Salaspils’.
Morfoloģija. Lēni augošs, mūžzaļš pundurkoks ar blīvu, lodveida vainaga formu. Koka augstums un platums 0,6m. Trīsdesmit gados var izaugt līdz 0,5m garumā un platumā. Zarojums ļoti blīvs, spēcīgs. Zari īsi, stingri. Skuju plātnes blīvas. Skujas tumši zaļas, spīdīgas. Ziemā krāsu nemaina.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, akmeņdārzos un podos.