Rietumu tūja 'Semperaurea'

Izcelsme. Šķirni ar nosaukumu ‘Aureospicata’ pirmoreiz minējis Ludvigs Beisners 1893. gadā, tomēr mūsdienās tiek lietots jaunākais nosaukums ‘Semperaurea’, kuru 1823. gadā devis Alfreds Rēders (Alfred Rehder). Sinonīmi: Thuja occidentalis ‘Aureospicata’, Thuja plicata ‘Aurea’ un Thuja×plicata ‘Semperaurea’.

Morfoloģija. Ātri augošs, mūžzaļš koks ar blīvu, plati piramidālu vainaga formu. Koka augstums 5-10m un platums 3-4m. Zarojums blīvs. Zari izplesti. Skujas zaļas, spīdīgas, galos zeltaini dzeltenas. Ziemā skuju gali krāsojas dzeltenbrūni.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai veidotos blīvs, vienmērīgs stādījums, šīs šķirnes tūjas regulāri jāapgriež vairākas reizes gadā.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām. Īpaši piemērota dzīvžogos un alejās.