Izcelsme. Pirmo reizi atzīmēta Lielbritānijā (R. Smith 1864)
Morfoloģija. Mūžzaļš, kompakts krūms ar izplestiem zariem un īsiem brīvi krītošiem viļņoti – sagrieztiem jauniem dzinumiem. 15 gados sasniedz 2 m augstumu un 2,5 m platumu. Skujas parasti 2 rindās, sirpjveidīgas ar smailu galu, 2,5 cm garas un 0,3 cm platas, dzelteni zaļas, ar izteikti dzeltenu maliņu, kas ziemā ir bronzas krāsā. Ļoti bagātīgi ražojošs sievišķais klons, arils (mīkstais sēklsedzis) – sarkans.
Ekoloģija. Īves ir adaptīvas, tās spēj augt dažādās augsnēs, ar atšķirīgu augšņu sastāvu. Priekšroku īves dod augsnēm no viegli skābas līdz neitrālai augsnes reakcijai, trūdvielām bagātām, mitrām. Var stādīt noēnotās un pilnīgi atklātās vietās. Noēnojumā skuju krāsa intensīvi zaļāka nekā pilnā saules apgaismojumā.
Nozīme. Dekoratīvā dārzkopībā, apstādījumu veidošanai. Stāda grupās vai soliteros zālienā. Koksne un skujas ir indīgas.