Rietumu tūja 'Thujopsoides'

Thuja occidentalis 'Thujopsoides'

Nosaukums (latīniski)
Thuja occidentalis 'Thujopsoides' 
Nosaukums (latviski)
Rietumu tūja 'Thujopsoides' 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Thuja (tūja) 
Suga
occidentalis 
Šķirne
'Thujopsoides' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Šķirnei aprakstu 1894.gadā devis Ludvigs Beisners, bet atklājis stādaudzētājs Kristofers Neders (Christopher Neder) no Frankfurtes pie Mainas, Vācijā.

Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar plašu, irdenu, piramidālu vainaga formu. Koka augstums 2-3m un platums 1-2m. Gada pieaugums 8-15cm, desmit gados 1,0-1,5m garumā un 0,7-0,9m platumā. Zarojums plašs, diezgan rets. Zari vērsti nedaudz augšu. Dzinumi drukni, nokareni. Skujas tumši zaļas. Veido lielus čiekurus. Atgādina patūju.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai veidotos regulāras formas vainags, šīs šķirnes tūjas vismaz divas reizes gadā būtu jāapgriež.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, robežstādījumos.