Rietumu tūja 'Umbraculifera'

Izcelsme. Šķirni pirms 1890.gada atklājis Kristofers Neders. Aprakstu 1892.gadā devis Ludvigs Beisners.

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēni augošs koks. Sākumā plati lodveida, bet vēlāk izplesta lietussarga formas vainagu. Koka augstums 0,8-1,5m un platums 1,2-2,0m. Gada pieaugums 8-12cm, piecpadsmit gados parasti 0,8m garumā un 1,0cm platumā. Zarojums izteikti blīvs. Skeleta un sānu zari vērsti uz augšu, nedaudz savīti. Skuju plātnes plānas. Skujas zaļas ar zilganpelēku apsarmi.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai veidotos regulāras formas vainags, šīs šķirnes tūjas vismaz divas reizes gadā būtu jāapgriež. Ļoti laba ziemcietība.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un akmeņdārzos.