Rietumu tūja 'Umbraculifera'

Thuja occidentalis 'Umbraculifera'

Nosaukums (latīniski)
Thuja occidentalis 'Umbraculifera' 
Nosaukums (latviski)
Rietumu tūja 'Umbraculifera' 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Thuja (tūja) 
Suga
occidentalis 
Šķirne
'Umbraculifera' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Šķirni pirms 1890.gada atklājis Kristofers Neders. Aprakstu 1892.gadā devis Ludvigs Beisners.

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēni augošs koks. Sākumā plati lodveida, bet vēlāk izplesta lietussarga formas vainagu. Koka augstums 0,8-1,5m un platums 1,2-2,0m. Gada pieaugums 8-12cm, piecpadsmit gados parasti 0,8m garumā un 1,0cm platumā. Zarojums izteikti blīvs. Skeleta un sānu zari vērsti uz augšu, nedaudz savīti. Skuju plātnes plānas. Skujas zaļas ar zilganpelēku apsarmi.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai veidotos regulāras formas vainags, šīs šķirnes tūjas vismaz divas reizes gadā būtu jāapgriež. Ļoti laba ziemcietība.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un akmeņdārzos.