Izcelsme. Šķirni pirms 1862.gada izaudzējis beļģu dārzkopis Žans Vervēns (Jean Vervaene) Ledebergā pie Ģentes. Sinonīms: Thuja occidentalis ‘Vervane’ (1961).
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar šauri piramidālu vainagu. Koka augstums 10-15m un platums 3-4m. Skeleta zari tievi ar daudziem, izplestiem un lokaniem sānu zariem, veidojot blīvu un maigu vainagu. Skujas ar neregulāru krāsojumu – atsevišķas skujas var būt pilnīgi zaļas vai arī pilnīgi dzeltenas. Ziemā krāsojas bronzas krāsā.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai veidotos regulāras formas vainags, šīs šķirnes tūjas vismaz divas reizes gadā būtu jāapgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, dzīvžogos un alejās.