Ungārijas akants

Acanthus hungaricus

Atrodams vietās:
Parādīt kartē

Nosaukums (latīniski)
Acanthus hungaricus 
Nosaukums (latviski)
Ungārijas akants 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Acanthaceae (akantu dzimta) 
Ģints
Acanthus (akants) 
Suga
hungaricus 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
rozā 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
iežu atsegumi, kalns, mežs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā aug Eiropā - Grieķijā saulainās vietās mežos, krūmos un akmeņainos pakalnos.

Morfoloģija. Ungāru akants ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 100 cm augsts akantu dzimtas (Acanthaceae) lakstaugs. Lapas zaļas, spīdīgas, vienkāršas, pretējas ar kātiņu. Lapu rozete attīstās jūnijā. Ziedi rozā, sakārtoti cilindriskā, garā, stāvā skarā četrās pretējās rindās. Ziedneši parādās jūlijā. Zied līdz septembrim. Sēklas ienākas tikai ziedkopas apakšā septembrī, oktobrī. Auglis diezgan liels (2 cm) – pogaļa. Pogaļā divas pupas izmēra sēklas. Auglim žūstot, pogaļa pārplīst un sēklas izsējas 100 cm diametrā.

Ekoloģija. Aug drenētā, labā dārza augsnē saulainā, no vējiem pasargātā vietā dienvidu pusē. Necieš pārāk mitras augsnes un stāvošu ūdeni. Bargās ziemas nedaudz apsalst saknes, bet pavasarī strauji atjaunojas.

Nozīme. Viduseiropā kā kultūraugu akantu ieviesa tikai 19. gs. otrajā pusē. Šo augu vairāk pazīst arhitekti nekā puķkopji, jo akanta skaistās lapas korintieši un romieši izmantoja par pamatu ornamentiem uz kolonnu kapituliem un karnīzēm.