Izplatība. Savvaļā aug Eiropā - Grieķijā saulainās vietās mežos, krūmos un akmeņainos pakalnos.
Morfoloģija. Ungāru akants ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 100 cm augsts akantu dzimtas (Acanthaceae) lakstaugs. Lapas zaļas, spīdīgas, vienkāršas, pretējas ar kātiņu. Lapu rozete attīstās jūnijā. Ziedi rozā, sakārtoti cilindriskā, garā, stāvā skarā četrās pretējās rindās. Ziedneši parādās jūlijā. Zied līdz septembrim. Sēklas ienākas tikai ziedkopas apakšā septembrī, oktobrī. Auglis diezgan liels (2 cm) – pogaļa. Pogaļā divas pupas izmēra sēklas. Auglim žūstot, pogaļa pārplīst un sēklas izsējas 100 cm diametrā.
Ekoloģija. Aug drenētā, labā dārza augsnē saulainā, no vējiem pasargātā vietā dienvidu pusē. Necieš pārāk mitras augsnes un stāvošu ūdeni. Bargās ziemas nedaudz apsalst saknes, bet pavasarī strauji atjaunojas.
Nozīme. Viduseiropā kā kultūraugu akantu ieviesa tikai 19. gs. otrajā pusē. Šo augu vairāk pazīst arhitekti nekā puķkopji, jo akanta skaistās lapas korintieši un romieši izmantoja par pamatu ornamentiem uz kolonnu kapituliem un karnīzēm.