Izplatība. Savvaļā aug Āzijā Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas akmeņainās tundras un kalnu alpu pļavās. Izplatības areāls sniedzas līdz arktiskajam lokam.
Morfoloģija. Sibīrijas brunnera daudzgadīgs, ziemcietīgs 40 cm augsts skarblapju (Boraginaceae) lakstaugs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Apakšējās lapas lielas, ar sirdsveida pamatni, garos kātos; augšējās uz stublājiem sēdošas. Ziedi zili, sakārtoti lielā, skrajā skarā. Ziedneši 60 cm augsti. Zied maijā, jūnijā. Pēc ziedēšanas lapas nobrūnē, tās aizvāc. Augusta vidū lapas ataug un skaistais, zaļais paklājs priecē līdz salam. Silti rudeņi veicina atkārtotu ziedēšanu. Pavairo brunneras pavasarī vai rudenī, dalot cerus.
Ekoloģija. Aug auglīgā, pietiekami mitrā augsnē ēnainā vai daļēji noēnotā vietā. Trūksot mitrumam, augi vīst. Izplešanās intensitāte vidēja.
Nozīme. Piemērota puķu dobēm, lieliem grupu stādījumiem. Pazīstams ārstniecības augs tautas medicīnā. Augs nosaukts Šveices botāņiķa Samuela Brunnera vārdā.