Sukveida auzene
Festuca scoparia
- Nosaukums (latīniski)
- Festuca scoparia
- Nosaukums (latviski)
- Sukveida auzene
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Poaceae (graudzāļu dzimta)
- Ģints
- Festuca (auzene)
- Suga
- scoparia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- iežu atsegumi, kalns, pļava
- Dabas zonas
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Eiropas Pireneju pussalā kalnos uz klintīm, sausās, akmeņainās alpu pļavās un nogruvumos.
Morfoloģija. Sukveida auzene ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 10 - 15 cm augsts, ziemzaļš graudzāļu dzimtas (Poaceae) lakstaugs. Lapas koši zaļas, šauri lineāras 5-8cm garas, cietas ar asiem galiem. Zied jūlijā. Ziedi sakopoti 35 - 40 cm garā skarā. Ceram pieaugot, veidojas skaists, zaļš spilvenveida paklājs.
Ekoloģija. Aug sausā vai gandrīz sausā, dziļi uzirdinātā, drenētā, nabadzīgā augsnē siltā, saulainā vai nedaudz noēnotā vietā. Pēc ziemas, ja ir daudz atmirušu lapu, tās agri pavasarī nogriež. Sukveida auzene sāk veģetāciju pie diezgan zemām temperatūrām un dekoratīvo izskatu atjauno ātri. Pavairo, dalot cerus pavasarī vai agri rudenī. Soliteros stādījumos bez pārstādīšanas var augt ļoti ilgi.
Nozīme. Piemērota akmeņdārziem, apmalēm, solitārstādījumiem.
