Transilvānijas vizbulīte
Hepatica transsilvanica
- Nosaukums (latīniski)
- Hepatica transsilvanica
- Nosaukums (latviski)
- Transilvānijas vizbulīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Ranunculaceae (gundegu dzimta)
- Ģints
- Hepatica (vizbulīte)
- Suga
- transsilvanica
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zila/violeta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Dabas zonas
- , jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā reti sastopama suga. Aug Eiropā Karpatu kalnu platlapu koku, jauktu koku mežos 2000 m virs jūras līmeņa (Rumānijas ziemeļu daļā).
Morfoloģija. Transilvānijas vizbulīte ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 15 cm augsts, kompakts gundegu dzimtas (Ranunculaceae) lakstaugs. Lapas sakārtotas rozetē, ziemzaļas, ādainas, platas, piecdaivainas ar garu kātiņu, malas zobainas. Ziedi lieli, tumši zili. Zied bagātīgi agri pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas 25 -30 dienas. Auglis – riekstiņu kopauglis.
Ekoloģija. Aug mitrā, ar trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē daļēji noēnotā vietā. Ik pēc 4 – 5 gadiem stādījumus atjauno. Augustā cerus sadala un pārstāda jaunā, svaigā zemē.
Nozīme. Piemērota akmeņdārziem, noēnotām vietām, zem lieliem lapu kokiem un krūmiem.
