Mūžzaļā ibēre
Iberis sempervirens
- Nosaukums (latīniski)
- Iberis sempervirens
- Nosaukums (latviski)
- Mūžzaļā ibēre
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Brassicaceae (kāpostu dzimta)
- Ģints
- Iberis (ibēre)
- Suga
- sempervirens
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- iežu atsegumi, kalns, mežs
- Dabas zonas
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āfrika, Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Eiropa dienvidos, Mazāzijā, un Ziemeļāfrikā augstkalnu mežos, krūmājos, uz klintīm un akmeņainām nogāzēm.
Morfoloģija. Mūžzaļā ibēre ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 30 cm augsts ziemzaļš krustziežu dzimtas (Brassicaceae ) puskrūms. Lapas tumši zaļas, ādainas, lineāras, pret pamatni sašaurinātas. Ziedi balti, dzinumu galos, sakārtoti vairogveida ziedkopās. Zied no maija otrās dekādes līdz jūnija sākumam. Intensīvas ziedēšanas laikā ziedi nosedz zaļo lapotni, veidojot baltus uzkalniņus. Pārziedot, ziedi dažreiz maina balto krāsu uz viegli sārtu toni. Pēc ziedēšanas cerus apcērp. Tie kļūst kuplāki un skaistāki, un nākošajā gadā zied krāšņāk.
Ekoloģija. Mūžzaļā ibēre aug auglīgā, iekoptā smilts augsnē saulainā vietā vai pusēnā. Augšanas vietu izvēlas rūpīgi, lai pavasarī un rudenī augi neslīktu ūdenī. Rudenī ibēres ceru apber ar sausu kūdru, pasargājot no apsalšanas kailsalā un lapu apdegumiem pavasara saulē.
Nozīme. Piemērotas akmeņdārziem, apmalēm, ziemciešu puķu dobēm. Pazīstamākās šķirnes ‘Snow Flake’, ‘Zwergschneeflocke’, ‘Alexander’s White’.
