Olgas inkarvillija
Incarvillea olgae
- Nosaukums (latīniski)
- Incarvillea olgae
- Nosaukums (latviski)
- Olgas inkarvillija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Bignoniaceae (bignoniju dzimta)
- Ģints
- Incarvillea (inkarvillija)
- Suga
- olgae
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- sarkana/purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- iežu atsegumi
- Dabas zonas
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Centrālāzijā Pamira – Altaja smilšu un akmeņu nogāzēs 700 – 2500 m virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Olgas inkarvilleja ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 150 cm augsts bignoniju dzimtas (Bignoniaceae ) lakstaugs. Stublāji kaili, galos zaroti, nereti pie pamatnes pārkoksnējas. Lapas zaļas, dalītas, galotnes lapiņas veselas, sakārtotas pretēji. Ziedi sarkansārti, sakārtoti lielās, skrajās skarās stublāju galos. Ziedēt sāk jūlija mēneša pirmajā pusē.
Ekoloģija. Aug pietiekami mitrā, drenētā, auglīgā, ar humusu bagātā augsnē saulainā vai nedaudz noēnotā vietā. Rudenī cerus piesedz ar sausu kūdru vai egļu zariem.
Nozīme. Piemērota dažādu ziemciešu puķu dobēm, akmeņdārziem. Dārzos pazīstama kopš 1880. gada.
