Izplatība. Savvaļā aug Āzijā Himalaju kalnu pļavās un krūmājos 2000 -3 500 m virs jūras līmeņa. Ļoti lielas kolonijas atrodas Kašmiras reģiona egļu mežos.
Morfoloģija. Sešputekšņu pēdlape ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 50 - 70 cm augsts, stāvs bārbeļu dzimtas (Berberidaceae) lakstaugs. Pavasarī kā salocīts lietussargs parādās jaunie dzinumi. Zieds 5 cm diametrā, ziedlapas baltas vai nedaudz sārtas, plānas. Zied maijā, jūnijā. Ziedēšanas laikā līdz galam neatvērušās 30 cm lielās, efektīgi zaļās ar brūniem lāsumiem (atgādina marmoru) klātās lapas sakļaujas ap ziedu un izveido kaut ko līdzīgu apkaklei. Zieds atveras tikai saulainās dienās, mākoņainās tas ir aizvēries. Pēc noziedēšanas lapas pilnībā atveras un paceļas virs augļaizmetņa. Vasaras beigās īsā kātiņā uz leju noliecies parādās oranžsarkans auglis.
Ekoloģija. Aug trūdvielām bagātā, vāji skābā, mitrā augsnē. Sešputekšņu pēdlape veido kolonijas ar spēcīgo, sulīgo, īso sakneņu palīdzību.