Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļu puslodes mērenajā klimata joslā, kalnu upju un strautu ielejās, ezeru krastos 1500 – 2700 m virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Rožainā rodiola ir daudzgadīgs, ziemcietīgs līdz 50 cm augsts, medicīnā populārs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) lakstaugs ar brūnganu vai pelēkbrūnu sakneni un sīkām saknēm. Stublāji stāvi, sulīgi, gaļīgi, daudz. Lapas sēdošas, olveida, eliptiskas, pāra, nereti augšējās lielākas par apakšējām. Ziedi dzelteni, daudz. Ziedkopā izkārtoti vairogā. Zied jūnijā, jūlijā.
Ekoloģija. Aug mitrā, auglīgā, vieglā smilšainā augsnē. Augšanas sezonā augiem jānodrošina pietiekams augsnes mitrums. Mazprasīga siltuma un gaismas apstākļu izvēlē. Pavairo, dalot ceru un ar sēklām.
Nozīme. Visas auga daļas izmanto farmakoloģijā. Tautas medicīnā iecienīts ārstniecības augs . Farmakoloģisko īpašību dēļ neatpaliek no žeņšeņa. Jaunās rožainās rodiolas lapas izmanto salātu pagatavošanā. Tautas nosaukums „zelta sakne”.