Matveida stepju līga
Stipa capillata
- Nosaukums (latīniski)
- Stipa capillata
- Nosaukums (latviski)
- Matveida stepju līga
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Poaceae (graudzāļu dzimta)
- Ģints
- Stipa (stepju līga)
- Suga
- capillata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- iežu atsegumi, kalns, pļava
- Dabas zonas
- stepe
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Eiropā, Sibīrijā, Vidusāzijā un Ziemeļpersijā stepēs, smilšainās un akmeņainās nogāzēs.
Morfoloģija. Matveida stepju līga jeb matveida kaviļa ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 90 - 130 cm augsts, sausumizturīgs graudzāļu dzimtas (Poaceae) lakstaugs. Ceri blīvi, lapas visapkārt nolīkst. Lapas vasarzaļas, šauri lineāras, pelēki zaļas. Ziedneši stāvi, spēcīgi, blīvi aplapoti. Ziedkopas – skaras ar skaistiem matveida sēklu akotiem, kuri ceru klāj no jūlija vidus līdz septembrim. Akota pamats spirāliski sagriezts. Zied jūlijā, augustā. Auglis – sīks grauds. Auga veģetatīvā izplešanās neliela.
Ekoloģija. Stepju līgas aug sausākā, labi drenētā, smilts vai mālsmilts augsnē saulainā vietā. Auglīgākā augsnē ziedneši kļūst nenoturīgi.
Nozīme. Piemērota dažāda veida ziemciešu dobēm sausā vietā. Vidusāzijā pavasarī tā ir laba ganību zāle, līdz vārpu ziedēšanai stepju līgu izmanto arī siena iegūšanai. Vēlāk aso sēklu dēļ tā kļūst bīstama mājlopiem un piesārņo vilnu.
