Izcelsme. Sirdsveida hotūnija savvaļā izplatīta Āzijā no Indijas rietumiem līdz pat Japānai austrumos un dienvidos līdz Taizemei un Indonēzijas kalniem (2500 m). Ieviesta Austrālijā, Jaunzēlandē un Ziemeļamerikā, kur bieži tiek uzskatīta par nezāli.
Morfoloģija. Sirdsveida hotūnijas šķirne ‘Variegata’ daudzgadīgs, ziemcietīgs 20 – 80 cm augts lakstaugs. Lapas plati sirdsveida, 4-9 cm garas, 3-8 cm platas, iekrāsotas dažādās krāsās - tumši zaļā, krēma baltā, koši sarkanā. Ziedi sīki, neizteiksmīgi, krēma balti.
Ekoloģija. Hotūnijas vislabāk aug mitrā augsnē, saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Izplatās strauji, jo sakneņi gari un ložņājoši. Sakņu sistēma līdzīga gārsai, tikai sakneņi koši balti. Šķirne ir mazāk agresīva izplatības ātruma ziņā..
Nozīme. Hotūnijas Vjetnamā audzē kā lapu dārzeni, Indijā izmanto salātos, dažās Dienvidķīnas provincēs to sakneņus lieto pārtikā. Latvijā izmanto tikai apstādījumos, jo raibās lapas ir košs akcents puķu dobēs.