Kazaku kadiķis

Izplatība. Forma atrasta Lielbritānijā, minēta Viljama Aitona 1789. gadā sastādītajā katalogā „Hortus Kewensis”.

Morfoloģija. Zems, plats krūms. Vainaga augstums 0,5-0,8 m, platums var sasniegt 5-6 m. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Zari izplesti, daļēji guloši, dzinumi slaidi, to galotnes noliektas. Skujas zilganzaļas, pārsvarā zvīņveida, cieši piekļautas dzinumiem; krūma iekšienē atrodas arī adatveida skujas. Čiekurogas apaļas, ar kātiņu, tumši zilas ar zilganu apsarmi, veidojas bagātīgi, nogatavojas 18 mēnešu laikā. Krūmi nereti ir pilni ar dažādas gatavības pakāpes un krāsas čekurogām. Visas auga daļas ir indīgas.

Ekoloģija.  Mazprasīgs, sausumizturīgs, ziemcietīgs augs, izturīgs pret gaisa piesārņojumu. Saulmīlis, taču pacieš nelielu noēnojumu. Ātraudzīgs. Dzinumi mēdz iesakņoties. Ilgmūžīgs.

Nozīme. Mūsdienās seno formu audzē reti, tā atrodama vecos parkos un dārzos. Iespējams izmantot kā efektīgu zemsedzes augu nogāzēm, robežstādījumiem, pilsētu apstādījumiem.