Izcelsme. Šķirni aprakstījis botāniķis H. J. Grotendorsts krājumā „Mitteilungen der Deutschen Dendrologischen Gesellschaft” 1940. gadā. Pavairošana uzsākta H. A. Heses stādaudzētavā Vēnerē, Vācijā; šķirne iekļauta 1949./50. gada katalogā.
Morfoloģija. Plati izplests krūms. Vainags vēdekļveida, 1-1,5 m augsts, 3-4 m plats, var sasniegt arī lielāku izmēru. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Dzinumi veltņveida, pacili. Skujas pārsvarā īlenveida, asas, virspusē zilganas, apakšpusē zaļas, ziemā ar purpursārtu apsarmi. Vīrišķā forma, čiekurogas neveido. Visas auga daļas ir indīgas.
Ekoloģija. Mazprasīgs, sausumizturīgs, ziemcietīgs augs, izturīgs pret gaisa piesārņojumu. Aug dažādās augsnēs, bet nepanes stipru augsnes sasālīšanu un stāvošu ūdeni, tāpēc stādot jāparūpējas par drenāžu. Saulmīlis, taču pacieš arī pusēnu. Aug vidēji ātri, gada pieaugums augstumā 10 cm, platumā - 20 cm. Ilgmūžīgs.
Nozīme. Piemērots atsevišķiem un grupu stādījumiem parkos, nogāzēs, pilsētu un piepilsētu apzaļumošanai.