Izcelsme. Šķirni izveidojis H.J. Grotendorsts Boskopā, Holandē, tā iekļauta stādaudzētavas „Grootendorst & Sons” 1967/68. gada pārdošanas katalogā.
Morfoloģija. Neliels krūms ar dziļu sakņu sistēmu, klājenisku spilvenveida vainagu, kas sasniedz 0,4-0,5 m augstumu un 1,5-3 m diametru. Dzinumi slaidi, guloši, ar nedaudz paciliem galiem. Miza iesārti brūna, zvīņaina. Skujas gan adatveida, gan zvīņveida, 2-3 mm garas, zilganzaļas, mīkstas, ar raksturīgu spēcīgu, asu smaržu. Čiekurogas brūnganas ar zilganu apsarmi, ovālas, ar kātiņu. Viss augs indīgs.
Ekoloģija. Labi aug saulainās vietās, taču pacieš arī nelielu noēnojumu. Aug dažādās augsnēs, arī barības vielām nabagās. Nepanes stāvošu ūdeni, tāpēc stādot jāparūpējas par drenāžu. Lēnaudzīga un ilgmūžīga šķirne. Izturīga pret gaisa piesārņojumu, taču slikti panes sāls kaisīšanu. Ziemcietīga. Pavasarī var apgriezt, regulējot platumu. Šķirne imūna pret kadiķu iedegām, kas ļoti izplatījušās Viduseiropā.
Nozīme. Ļoti dekoratīva vainaga forma. Piemērots stādīšanai akmeņdārzos, dārzu un parku apstādījumos atsevišķi vai grupās un ainavu dizaina kompozīcijās.