Ķīnas astilbe

Astilbe chinensis

Nosaukums (latīniski)
Astilbe chinensis 
Nosaukums (latviski)
Ķīnas astilbe 
Tautas nosaukums
 
Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Saxifragaceae (akmeņlauzīšu dzimta) 
Ģints
Astilbe (astilbe) 
Suga
chinensis 
Šķirne
 
Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
sarkana/purpura 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
iekšzemes saldūdeņi, kalns, piekraste 
Dabas zonas 
 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Vie­na no vi­siz­pla­tī­tā­ka­jām as­til­bju su­gām. Sav­va­ļā aug Āzijā -  Ķī­nā, Ja­pā­nā, Ko­re­jā, Krie­vi­jas Tā­la­jos Aus­tru­mos kalnos, up­ju ie­le­jās un strau­tu ma­lās līdz pat 2900 m virs jūras līmeņa.

Morfoloģija. Ķī­nas as­til­be ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 60 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakstaugs.

La­pas blā­vi za­ļas, ma­tē­tas. Zied vē­lu, sā­kot no augus­ta mē­ne­ša. Zied­ko­pa šau­ra, vi­dē­ji blī­va skar­a, pa­mat­to­nis gai­ši ­vi­olets. Iz­pla­tās ar ne­lie­liem sak­ne­ņiem.

Ekoloģija. Kat­ru ga­du ru­de­nī ce­rus pie­sedz ar kūd­ru. Pa­va­sa­rī as­til­bes ne­re­ti cieš no sal­nām, bet augi ātr­i at­jau­no la­pot­ni un sal­nas īpa­ši ne­ie­tek­mē zie­dē­ša­nas kva­li­tā­ti. Pavairo pavasarī, da­lot ce­rus. Stā­da mit­rā, ar trūdvielām bagātā aug­snē. Ilg­sto­ša sau­su­ma pe­ri­odā nepieciešama lais­tī­ša­na.

Nozīme. Pie­mē­ro­ta jauk­tu ziem­cie­šu do­bēm, ro­bež­stā­dī­ju­miem, krā­su kom­po­zī­ci­jām, sav­va­ļas augu dār­ziem. Ei­ro­pā in­tro­du­cē­ta 1892. ga­dā. Pla­ši iz­man­to­ta se­lek­ci­jas dar­bā.