Izplatība. Viena no visizplatītākajām astilbju sugām. Savvaļā aug Āzijā - Ķīnā, Japānā, Korejā, Krievijas Tālajos Austrumos kalnos, upju ielejās un strautu malās līdz pat 2900 m virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Ķīnas astilbe ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 60 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakstaugs.
Lapas blāvi zaļas, matētas. Zied vēlu, sākot no augusta mēneša. Ziedkopa šaura, vidēji blīva skara, pamattonis gaiši violets. Izplatās ar nelieliem sakneņiem.
Ekoloģija. Katru gadu rudenī cerus piesedz ar kūdru. Pavasarī astilbes nereti cieš no salnām, bet augi ātri atjauno lapotni un salnas īpaši neietekmē ziedēšanas kvalitāti. Pavairo pavasarī, dalot cerus. Stāda mitrā, ar trūdvielām bagātā augsnē. Ilgstoša sausuma periodā nepieciešama laistīšana.
Nozīme. Piemērota jauktu ziemciešu dobēm, robežstādījumiem, krāsu kompozīcijām, savvaļas augu dārziem. Eiropā introducēta 1892. gadā. Plaši izmantota selekcijas darbā.