Dāvida astilbe

Izplatība. Sav­va­ļā sa­to­pa­ma Mon­go­li­jā, Ķī­nas zie­me­ļos un mē­re­na­jā jos­lā.

Morfoloģija. Dā­vi­da as­til­be ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 180 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakstaugs. La­pas plūk­sno­tas, sa­lik­tas, ne­daudz spī­dī­gas, vi­dē­ji za­ļas. Zied­ko­pa ga­ra, vi­dē­ji blī­va skar­a, pa­mat­to­nis pur­pur­sar­kans. Zied vē­lu, sā­kot ar augus­ta pir­mo de­kā­di.

Ekoloģija. Kat­ru ga­du ru­de­nī ce­rus pie­sedz ar kūd­ru. Pa­va­sa­rī as­til­bes ne­re­ti cieš no sal­nām, bet augi ātr­i at­jau­no la­pot­ni un sal­nas īpa­ši ne­ie­tek­mē zie­dē­ša­nas kva­li­tā­ti. Pavairo pavasarī, da­lot ce­rus. Stā­da pie­tie­ka­mi mit­rā, ar trūdvielām bagātā jebkurā dārzā aug­snē. Ilg­sto­ša sau­su­ma pe­ri­odā nepieciešama lais­tī­ša­na. Pie­tie­ka­ma mi­tru­ma ap­stāk­ļos augi za­ļo la­pot­ni sa­gla­bā vi­su ve­ģe­tā­ci­jas pe­ri­odu.

Nozīme. Pie­mē­ro­ta jauk­tu ziem­cie­šu do­bēm, ro­bež­stā­dī­ju­miem, krā­su kom­po­zī­ci­jām, pie da­žā­da lie­lu­ma ūdens­til­pēm. Pie­mē­ro­ta sav­va­ļas augu do­bēm. Lat­vi­jā in­tro­du­cē­ta 1930. Pla­ši iz­man­to­ta se­lek­ci­jas dar­bā.