Kazaku kadiķis 'Tamariscifolia'

Izcelsme. Augu kā kazaku kadiķa varietāti aprakstījis Viljams Aitons 1789. gada katalogā „Hortus Kewensis”, minot, ka kultūrā tā ir kopš 1582. gada. Šķirnes nosaukumu ‘Tamariscifolia’ piešķīris Džeimss Forbs 1839. gadā.

Morfoloģija. Klājenisks krūms ar dziļu sakņu sistēmu un izplestu, 0,8-1 m augstu un  1,5-2 m platu vainagu. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Dzinumi taisni, pacili. Skujas adatveida, sīkas (3-5 mm garas), nedaudz izliektas, vidēji asas, pelēkzaļā krāsā, aug blīvos mieturos pa trim. Dzinumu galos retumis sastopamas arī zvīņveida skujas. Divmāju augs. Apputeksnējas maijā, čiekurogas nobriest 18 mēnešu laikā; tās ir apaļas, 5-7 mm diametrā, ar kātiņu, tumši zilas, ar zilganu apsarmi. Visas auga daļas ir indīgas.

 Ekoloģija. Mazprasīgs, sausumizturīgs, ziemcietīgs augs, izturīgs pret gaisa piesārņojumu. Saulmīlis. Ātraudzīgs, tam nepieciešama plaša vieta, kur izplesties, vai arī regulāra apgriešana. Ilgmūžīgs, taču dekorativitāte ar laiku samazinās.

Nozīme. Piemērots stādīšanai akmeņdārzos, nogāzēs, zālienos atsevišķi vai grupās, pilsētu apzaļumošanai.