Japānas astilbe

Izplatība. Sav­va­ļā aug Ja­pā­nā, Si­ko­ku (Shikoku) sa­lā.

Morfoloģija. Ja­pā­nas as­til­be ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 55 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakstaugs. Ceram la­pas tum­ši za­ļas, bie­ži ar sar­ka­nī­gu ap­ma­li, spī­dī­gas. La­pām la­pi­ņas ar ķīļ­vei­da pa­ma­tu un no­smai­lo­tu ga­lot­nī­ti. Lapas ga­la la­pi­ņa sa­mē­rā šau­ra. La­pas at­lie­ces vie­ta pie zied­kā­ta sar­ka­nī­ga, bet nav pa­res­ni­nā­ta. Zied­ko­pa skra­ja, ma­za, rom­bis­ka, pa­mat­to­nis balts. Zied­ko­pas cie­ši ko­pā. Zied ag­ri, jū­ni­ja pē­dē­jā de­kā­dē.

Ekoloģija. Kat­ru ga­du ru­de­nī ce­rus pie­sedz ar kūd­ru. Pa­va­sa­rī as­til­bes ne­re­ti cieš no sal­nām, bet augi ātr­i at­jau­no la­pot­ni un sal­nas īpa­ši ne­ie­tek­mē zie­dē­ša­nas kva­li­tā­ti. Pavairo pavasarī, da­lot ce­rus. Stā­da pie­tie­ka­mi mit­rā, ar trūdvielām bagātā aug­snē. Ilg­sto­ša sau­su­ma pe­ri­odā nepieciešama lais­tī­ša­na. Pie­tie­ka­ma mi­tru­ma ap­stāk­ļos augi za­ļo la­pot­ni sa­gla­bā vi­su ve­ģe­tā­ci­jas pe­ri­odu.

Nozīme. Pie­mē­ro­ta jauk­tu ziem­cie­šu do­bēm, ro­bež­stā­dī­ju­miem, krā­su kom­po­zī­ci­jām, pie da­žā­da lie­lu­ma ūdens­til­pēm. Lat­vi­jā in­tro­du­cē­ta 1925.gadā. Pla­ši iz­man­to­ta se­lek­ci­jas dar­bā ag­ri zie­do­šu hib­rī­du vei­do­ša­nā.