Kazaku kadiķis 'Variegata'

Izcelsme. Šķirni aprakstījis angļu botāniķis Ričards Vestons 1755. gadā sava darba „Flora Anglicana” 19. sējumā.

Morfoloģija. Zems, izplests krūms. Vainags spilvenveida, līdz 0,6 m augsts un 1,5 m plats. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Zari pārliekti. Skujas pārsvarā zvīņveida, 2-3 mm garas, mīkstas, ar spēcīgu, asu smaržu. Dzinumi tumši zaļā krāsā ar bāli dzelteniem lāsumiem, dažreiz pat veseliem dzinumu segmentiem. Krāsa labi saglabājas arī ziemā. Čiekurogas veidojas reti.

Ekoloģija.  Mazprasīgs, sausumizturīgs augs, izturīgs pret gaisa piesārņojumu. Labi aug saulainās vietās. Augot pusēnā, skuju krāsa nav tik dekoratīva. Nepanes stāvošu ūdeni, tāpēc stādot jāparūpējas par drenāžu. Ziemcietīgs, taču pirmajā ziemā pēc stādīšanas vēlams piesegt. Samērā lēnaudzīga šķirne.

Nozīme. Dekoratīvās krāsas un minimālo prasību dēļ ļoti piemērots augs stādīšanai ainavu dizaina kompozīcijās, akmeņdārzos, pilsētu apstādījumos kā atsevišķi, tā grupās.