Sīklapu astilbe

Izplatība. Sav­va­ļā aug Āzijā - Ja­pā­nā kalnu pļa­vās un gai­šos me­žos.

Morfoloģija. Sīk­la­pu as­til­be ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 95 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakstaugs. Cera la­pām la­pi­ņas ma­zas, no­apa­ļo­tas vai stru­pas, ma­tē­tas. La­pas at­lie­ces vie­ta pie zied­kā­ta sar­ka­na. Zied­ko­pa šau­ra skar­a ar īsiem sān­za­riem, pa­mat­to­nis ­sar­ka­ni sārts. Zied­ko­pas ass klā­ta ar īsiem dzie­dzer­ma­ti­ņiem. Zied vē­lu, augus­ta mē­ne­sī.

Ekoloģija. Kat­ru ga­du ru­de­nī ce­rus pie­sedz ar kūd­ru. Pa­va­sa­rī as­til­bes ne­re­ti cieš no sal­nām, bet augi ātr­i at­jau­no la­pot­ni un sal­nas īpa­ši ne­ie­tek­mē zie­dē­ša­nas kva­li­tā­ti. Pavairo pavasarī, da­lot ce­rus. Stā­da pie­tie­ka­mi mit­rā, ar trūdvielām bagātā jebkurā aug­snē. Ilg­sto­ša sau­su­ma pe­ri­odā nepieciešama lais­tī­ša­na. Pie­tie­ka­ma mi­tru­ma ap­stāk­ļos augi za­ļo la­pot­ni sa­gla­bā vi­su ve­ģe­tā­ci­jas pe­ri­odu.

Nozīme. Nav no­zī­mī­ga de­ko­ra­tī­va pie­lie­to­ju­ma.