Strautmalu astilbe

Izplatība. Sav­va­ļā aug Āzijā - Rie­tum­ķī­nas un Ne­pā­las, Hi­ma­la­ju kal­nos strautu ­ma­lās un mit­rās vie­tās, 2300-2600m virs jū­ras lī­me­ņa

Morfoloģija. Straut­ma­lu as­til­be ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 160 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakstaugs. Ceram la­pas za­ļas, plūk­sno­ti sa­lik­tas, ma­tē­tas. To la­pi­ņas no­smai­lo­tas, ma­las zāģ­zo­bo­tas. La­pu at­lie­ces vie­ta pie zied­kā­ta za­ļa. Sak­ne­nis lož­ņā­jošs. Zied­ko­pa lie­la, skra­ja, rom­bis­ka skara, pa­mat­to­nis dzel­ten­balts. Zied vē­lu, sep­tem­bra pir­ma­jā de­kā­dē.

Ekoloģija. Kat­ru ga­du ru­de­nī ce­rus pie­sedz ar kūd­ru. Pa­va­sa­rī as­til­bes ne­re­ti cieš no sal­nām, bet augi ātr­i at­jau­no la­pot­ni un sal­nas īpa­ši ne­ie­tek­mē zie­dē­ša­nas kva­li­tā­ti. Pavairo pavasarī, da­lot ce­rus. Stā­da pie­tie­ka­mi mit­rā, ar trūdvielām bagātā aug­snē. Ilg­sto­ša sau­su­ma pe­ri­odā nepieciešama lais­tī­ša­na. Pie­tie­ka­ma mi­tru­ma ap­stāk­ļos augi za­ļo la­pot­ni sa­gla­bā vi­su ve­ģe­tā­ci­jas pe­ri­odu.

Nozīme. Pie­mē­ro­ta jauk­tu ziem­cie­šu do­bēm, ro­bež­stā­dī­ju­miem, krā­su kom­po­zī­ci­jām, pie da­žā­da lie­lu­ma ūdens­til­pēm.