Izcelsme. Šķirne izveidota 1960. gadā Monrovijas stādaudzētavā, Kalifornijas štatā, ASV.
Morfoloģija. Neliels koks ar konusveida vainagu. Vainaga augstums ap 3 m, platums – 1 m. Miza sarkanbrūna. Zarojums blīvs, dzinumi slaidi, vērsti augšup, kuplo no pašas zemes. Skujas zvīņveida, 1-2 mm garas, skaistā zilganpelēkā krāsā, kas labi saglabājas arī ziemā. Čiekurogas 4-6 mm diametrā, lodveida, tumši zilas, ar zilganu apsarmi, veidojas reti.
Ekoloģija. Ātraudzīga šķirne. Labi aug dažādās augsnēs, saulainās vietās; pacieš arī nelielu noēnojumu. Ziemcietīga, taču pēc sniegputeņiem vēlams nopurināt sniegu. Jāsargā no agrās pavasara saules. Jutīga pret gaisa piesārņojumu. Labi pakļaujas apgriešanai, vainagu var veidot vēlamā formā.
Nozīme. Ļoti dekoratīva šķirne. Piemērota stādīšanai piemājas dārzos krāsu kompozīcijās, atsevišķi vai rindu stādījumos. Jāizvairās stādīt ābeļdārzu tuvumā, jo klinškalnu kadiķis ir ābolu rūsas starpsaimnieks.