Lapainā sārmene

Izplatība. Savvaļā aug  Āzijā - Rie­tum­si­bī­ri­jas, Kau­kā­za, Cen­trā­lā­zi­jas kal­nu me­žai­na­jos ra­jo­nos, me­ža pļa­vās, gar me­žu ce­ļiem.

Morfoloģija. La­pai­nā sār­me­ne ir daudz­ga­dīgs, ziemcietīgs 75-100 cm augsts, stāvs, kompakts lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) lakst­augs. Stub­lā­ji četr­kan­tai­ni. La­pas za­ļas, 13-15cm ga­ras, ie­ga­re­ni ol­vei­da, no­vie­to­tas slī­pi. La­pu ma­las apaļ­i zo­bai­nas. Aug­šē­jās la­pas ma­zā­kas, ma­las zāģ­zo­bai­nas. Zied­ko­pa vār­pa, at­ro­das stub­lā­ju ga­lā. Zie­di sār­ti vi­ole­ti, sē­do­ši, sa­vāk­ti pa 10-12 miet­tu­ros. Zied no jū­ni­ja līdz augus­tam.

Ekoloģija. Aug aug­lī­gā, ie­strā­dā­tā aug­snē saulainā vietā. Pa­cieš ne­lie­lu sau­su­mu. Pā­rāk liels mit­rums vei­ci­na puv­ju at­tīs­tī­bu un ie­spai­do auga vi­zu­ālo iz­ska­tu. Pa­vai­ro pa­va­sa­rī vai ag­ri ru­de­nī, da­lot ce­rus. Pu­ķu do­bē bez pār­stā­dī­ša­nas aug il­gi.

Nozīme. La­pai­nās sār­me­nes virs­ze­mes da­ļu pla­ši iz­man­to me­di­cī­nā, ve­te­ri­nā­ri­jā un tau­tas me­di­cī­nā, jo ir ba­gā­ta ar fla­vo­nī­diem un sa­po­nī­niem. Kopš 1962. ga­da Kir­giz­stā­nā la­pai­no sār­me­ni audzē kā ārst­nie­cī­bas augu.