Izplatība. Savvaļā aug Austrumāzijas reģionā – Sahalīnā, Kamčatkā, Kuriļu salās, Japānas ziemeļos mitros skujkoku un lapu koku mežos, upju krastos
Morfoloģija. Kamčatkas vīgrieze ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 200 – 300 cm augsts rožu dzimtas (Rosaceae) lakstaugs ar īsiem sakņu dzinumiem. Lapas zaļas, lielas, plūksnotas. Rudenī tās krāsojas dzeltenbrūnas. Ziedkopa liela, blīva skara ar īsu centrālo asi un gariem, nokareniem sānzariem, ziedi balti. Smarža spēcīga un salda. Zied jūlijā.
Ekoloģija. Vienlīdz labi aug vieglā smilts un smagā māla augsnē ar neitrālu vai nedaudz sārmainu reakciju un pietiekamu mitrumu viegli noēnotā vietā. Saulainā vietā iestādītās vīgriezes regulāri jālaista. Pavairo, dalot ceru un ar sēklām.
Nozīme. Teicams bišu augs. Piemērota apstādījumiem parkos, dīķmalās. Japānā senie Aini šo vīgriezi izmantoja kā ārstniecības līdzekli; mūsdienā maz pētītas auga ārstnieciskās īpašības.