Izplatība. Savvaļā aug Āzijā - Tibetā, Mongolijā, Sajānos un Dahurijā zālainās nogāzēs, ceļmalās, smilšainās vietās ezeru krastos, gar strautiem, sausās stepēs.
Morfoloģija. Dahurijas genciāna ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 40 cm augsts genciānu dzimtas (Gentianaceae) lakstaugs ar attīstītu sakņu sistēmu. Lapas sakārtotas rozetē, lineāri lancetiskas 20 cm garas, abos galos sašaurinātas, koši zaļas. Ziedi lieli, sakārtoti stublāju galos un augšējo lapu padusēs, intensīvi zili ar bālganu punktotu rīkli. Zied jūlijā, augustā. Auglis vienligzdas pogaļa ar sīkām sēkliņām.
Ekoloģija. Aug mitrā, smagā, barības vielām bagātā māla augsnē saulainā vietā. Pavairo, dalot ceru pavasarī un ar sēklām, kuras izsēj tūlīt pēc ievākšanas.
Nozīme. Kultūrā ieviesta kopš 1815. gada. Piemērota grupu stādījumiem, dobju apmalēm, gar celiņiem, akmeņdārziem. Vecos ziedus ieteicams nogriezt.