Sīkziedu heihēra

Izplatība. Sav­va­ļā aug Ame­ri­kas kon­ti­nen­tā uz ēnai­nām klin­tīm un mež­ma­lās.

Morfoloģija. Sīkziedu heihēra ir daudz­ga­dīgs, ziemcietīgs 60 cm augsts akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) lakst­augs. La­pas sakārtotas ro­ze­tē, ie­apa­ļi sirds­vei­da, ar 5 – 7 sta­rai­nām dai­vām, za­ļas ar sar­ka­nu ma­lu. La­pu kā­ti ga­ri, biezi klāti ar matiņiem. Zie­di no­ka­re­ni, nie­cī­gi, zvan­vei­da, bal­ti, kau­siņš zaļš, bie­žāk sar­kans, sa­ko­po­ti skra­jās zied­ko­pās. Zied­ne­ši stā­vi, tie­vi, pa­ce­ļas virs ce­ra 12 cm augs­tu­mā. Zied va­sa­ras mē­ne­šos..

Ekoloģija. Hei­hē­rām pie­mē­ro­ta mit­ra, la­bi dre­nē­ta smilts vai smilš­mā­la aug­sne ēnai­nā vai da­ļē­ji no­ēno­tā vie­tā. Pa­cieš lie­lā­ku sau­su­mu un no­ēno­ju­mu ne­kā ci­tas hei­hē­ru su­gas. Pār­stā­da ik pēc 2 -3 ga­diem, dalot ce­ru vai sprau­de­ņiem, ku­rus griež ko­pā ar da­ļu sak­ne­ņa. Ru­de­nī hei­hē­ras ie­tei­cams no­segt ar sku­jām.

Nozīme. Hei­hē­ru sak­nes ba­gā­tī­gi sa­tur ta­nī­nu un tās iespējams iz­man­tot kā kodinātāju alau­na vietā krāsošanas procesā. Piemērota gru­pu stā­dī­ju­miem, ro­bež­stā­dī­ju­miem, akmeņdārziem.