Balzama biškrēsliņš

Tanacetum balsamita

Nosaukums (latīniski)
Tanacetum balsamita 
Nosaukums (latviski)
Balzama biškrēsliņš 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Asteraceae (asteru dzimta) 
Ģints
Tanacetum (biškrēsliņš) 
Suga
balsamita 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
balta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
dārzs, mežs, pļava 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Dienvidamerika, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Sav­va­ļā aug In­di­jā. No Maz­āzi­jas at­vests uz Ei­ro­pu, vēlāk uz  Ame­ri­ku.

Morfoloģija. Balzama biškrēsliņš ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 40-100 cm augsts asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs. Stublāji stāvi, klāti ar matiņiem.La­pas pe­lēk­za­ļas, veselas, eliptiskas, pa­ber­zē­jot smar­žo pēc kam­pa­ra un pi­par­mēt­rām. Ziedu kurvīši sakārtoti stublāja galā vairogveida skarā. Mēlziedi bal­ti, stobr­zie­di dzel­te­ni. Zied no jūlija beigām.

Ekoloģija. Aug jeb­ku­rā la­bi dre­nē­tā aug­snē, tai nav ne­pie­cie­ša­ma ba­rī­bas vie­lām ba­gā­ta aug­sne vai mul­cē­ša­na.

Nozīme. Kal­tē­tās la­pas ko­pā ar la­van­du li­ka lā­dēs, lai at­bai­dī­tu ko­des. Auga aro­mā­tis­kās la­pas her­ba­ri­zē­ja un iz­man­to­ja par grā­mat­zī­mi lūgšanu grāmatās, lai atvairītu nogurumu ilg­sto­šos lasījumos. Pa­tei­co­ties tam po­pu­lārs kļu­va auga no­sau­kums ‘’Bībeles la­pa.’’ An­gli­jā augu ie­ve­da 16. gad­sim­tā, un tas drīz kļu­va par po­pu­lāru sastāvdaļu alus pa­ga­ta­vo­ša­nā. Fran­či balzama biškrēsliņu iz­man­to­ja pie sa­lā­tiem un kā garš­vie­lu. Le­ģen­da vēs­ta, ka šo augu Ma­ri­ja Mag­da­lē­na pievienoja ūdenim, ar ko maz­gā­ja Jē­zum kā­ju pē­das, iegūstot tautas no­sau­kumu”costmary”. Vār­da pirm­ā da­ļa ’’cost’’no­zī­mē „smar­žī­gās sak­nes”. ot­rā  ’’mary’’- Jē­zus mā­ti Ma­ri­ju.