Izplatība. Savvaļā aug Indijā. No Mazāzijas atvests uz Eiropu, vēlāk uz Ameriku.
Morfoloģija. Balzama biškrēsliņš ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 40-100 cm augsts asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs. Stublāji stāvi, klāti ar matiņiem.Lapas pelēkzaļas, veselas, eliptiskas, paberzējot smaržo pēc kampara un piparmētrām. Ziedu kurvīši sakārtoti stublāja galā vairogveida skarā. Mēlziedi balti, stobrziedi dzelteni. Zied no jūlija beigām.
Ekoloģija. Aug jebkurā labi drenētā augsnē, tai nav nepieciešama barības vielām bagāta augsne vai mulcēšana.
Nozīme. Kaltētās lapas kopā ar lavandu lika lādēs, lai atbaidītu kodes. Auga aromātiskās lapas herbarizēja un izmantoja par grāmatzīmi lūgšanu grāmatās, lai atvairītu nogurumu ilgstošos lasījumos. Pateicoties tam populārs kļuva auga nosaukums ‘’Bībeles lapa.’’ Anglijā augu ieveda 16. gadsimtā, un tas drīz kļuva par populāru sastāvdaļu alus pagatavošanā. Franči balzama biškrēsliņu izmantoja pie salātiem un kā garšvielu. Leģenda vēsta, ka šo augu Marija Magdalēna pievienoja ūdenim, ar ko mazgāja Jēzum kāju pēdas, iegūstot tautas nosaukumu”costmary”. Vārda pirmā daļa ’’cost’’nozīmē „smaržīgās saknes”. otrā ’’mary’’- Jēzus māti Mariju.