Zvīņainais kadiķis 'Meyerii'

Izcelsme. F.N. Meijers šo šķirni 1914. gadā atvedis no Ķīnas Šantungas provinces stādaudzētavas „Tsaochan” uz ASV „Arnold” arborētumu.

Morfoloģija. Vidēji liels, stāvi izplests krūms. Vainags vēdekļveida, biezi zarots, 2-4 m augsts, 1-2 m plats. Sakņu sistēma sekla. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Dzinumi taisni, galotnēs noliekti. Skujas adatveida, asas, 6-10 mm garas, izteikti zilganpelēkas. Parasti uz auga saglabājas arī nobrūnējušās iepriekšējā gada skujas. Čiekurogas apaļas, 4-6 mm diametrā, tumši zilas, katrā auglī viena sēkla.

Ekoloģija. Šīs šķirnes kadiķus vēlams stādīt saulainā vietā, jo ēnā to dekoratīvā krāsa nav tik izteikta. Ieteicama auglīga un mitra, taču ne slapja augsne. Īpaši par augsnes mitrumu jārūpējas pirmajā gadā pēc stādīšanas, kamēr nostiprinās sakņu sistēma. Augi labi pacieš apgriešanu, tāpēc var tikt veidoti vēlamajā formā. Šķirne izturīga pret gaisa piesārņojumu, tās augšanas ātrums un ziemcietība vidēja.

Nozīme. Viena no zilākajām kadiķu šķirnēm. To pamanīs, lai arī kur tā būtu iestādīta: atsevišķi zālienā vai kompozīcijās kopā ar citiem augiem.