Izcelsme. Šķirni kā Virdžīnijas kadiķa varietāti pirmoreiz aprakstījis franču botāniķis E.A.Carriere krājumā „Traite General des Coniferes” 1855. gadā
Morfoloģija. Neliels koks. Vainags kolonveida, līdz 5 m augsts, 2-4 m plats, blīvi zarots, kuplo no pašas zemes. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina. Dzinumi slaidi, apaļi. Skujas pelēkzilā krāsā, sīkas, zvīņveida, bet uz dzinumiem auga iekšpusē – arī adatveida. Čiekurogas tumši zilas ar gaišzilu apsarmi.
Ekoloģija. Mazprasīgs augs. Ziemcietīgs, sausumizturīgs, aug dažādās augsnēs. Aug ātri. Izturīgs pret kaitēkļiem, slimībām un gaisa piesārņojumu. Labi pacieš apgriešanu, ilgi saglabā piešķirto formu. Ilgmūžīgs, taču novecojot dekorativitāte samazinās.
Nozīme. Plaši izplatīta šķirne, piemērota stādīšanai atsevišķi vai grupās zālienos, ainavu dizaina kompozīcijās, dzīvžogu veidošanai.