Izcelsme. Šķirni 1932. gadā izveidojis botāniķis E.L.Kammerers Mortona arborētumā, Ilinoisas štatā, ASV.
Morfoloģija. Vidēji liels koks. Vainags kolonveida ar smailu galotni, 3-5 m augsts, 0,6-1 m plats. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina. Zari tiecas augšup, piekļaujoties stumbram, dzinumi slaidi. Skujas zvīņveida, uz jaunajiem dzinumiem adatveida, pelēkzaļas, ziemā - rūsganas. Čiekurogas olveida, tumši zilas ar gaišzilu apsarmi. Visas auga daļas indīgas.
Ekoloģija. Mazprasīgs augs. Ēncietīgs, sausumizturīgs, aug dažādās augsnēs, vislabāk – smilšainās. Izturīgs pret kaitēkļiem, slimībām un gaisa piesārņojumu. Ziemcietība vidēja. Sniegotās ziemās jārūpējas, lai slapjš sniegs neatliec zarus, sabojājot vainaga formu. Ātraudzīga un ilgmūžīga šķirne.
Nozīme. Piemērots atsevišķiem un grupu stādījumiem lielos dārzos un pilsētu parkos, dzīvžogiem.