Izcelsme. Šo kadiķa formu aprakstījis holandiešu botāniķis Kornēliss de Voss 1867. gadā.
Morfoloģija. Zems, blīvs krūms. Vainags plati izplests, neregulārs, līdz 1.5 m augsts, 2-2,5 m plats. Dzinumi īsi, noliektiem galiem. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina. Skujas adatveida, asas, dzinumu galos pieguļošas, pie dzinumu pamatnes atstāvošas, virspusē sudraboti zaļas, apakšpusē – zaļas. Rudenī skujas iegūst nespodru purpura toni. Čiekurogas tumši zilas ar gaišzilu apsarmi.
Ekoloģija. Mazprasīgs augs. Ēncietīgs, sausumizturīgs, aug dažādās augsnēs. Ziemcietība vidēja. Aug ātri. Izturīgs pret kaitēkļiem, slimībām un gaisa piesārņojumu. Pacieš apgriešanu un ilgi saglabā piešķirto formu.
Nozīme. Piemērots lieliem dārziem, parkiem un pilsētu apzaļumošanai.