Izplatība. Savvaļā aug Āzijā Rietumķīnā mežmalās un subalpīnajās pļavās.
Morfoloģija. Henrija rodžersija ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 100 cm augsts, spēcīgi augošs akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragacea) lakstaugs. Lapas lielas, spīdīgas, pavasarī sarkanbrūnas (kafija ar pienu krāsā), vēlāk kļūst spoži zaļas, rudenī sarkanas, septiņstaraini dalītas, zobainas, ar gariem kātiem. Stublājs un lapu dzīslas ar brūniem matiņiem. Ziedkopas baltas, skrajas skaras. Zied jūlijā.
Ekoloģija. Rodžersijas audzē irdenā, auglīgā, mitrā augsnē daļējā ēnā, no vēja pasargātā vēsā vietā. Rodžersijas pārstāda reti, vienā vietā aug vairākus desmitus gadu.
Nozīme. Piemērota ziemciešu puķu dobēm ēnainās vietās.