Birztalu zeltgalvīte
Solidago nemoralis
- Nosaukums (latīniski)
- Solidago nemoralis
- Nosaukums (latviski)
- Birztalu zeltgalvīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Solidago (zeltgalvīte)
- Suga
- nemoralis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kāpas, mežs
- Dabas zonas
- prērijas
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Amerikā akmeņainās prērijās, smilšu prērijās, gaišos mežos, smilšu kāpās, pamestos laukos, žogmalēs, gar ceļu un dzelzceļu malām.
Morfoloģija. Birzstalu zeltgalvīte ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 20 - 45 cm augsts asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs. Stublāji nezaroti, sarkanīgi vai pelēcīgi zaļi, klāti ar matiņiem. Lapas pelēcīgi zaļas, plānas, lancetiskas, elipsveida vai plati lancetiskas, kas pāriet mazā, šaurā kātiņā, malas rupji zobotas. Ziedi kurvīšos, mēlziedi dzelteni, stobrziedi dzelteni, sakopoti vienpusējā 12 - 24 cm garā skarā. Zied septembrī.
Ekoloģija. Zeltgalvītēm piemērota vidēji mitra, ne pārāk smaga, auglīga augsne saulainā vietā. Izplešanās intensitāte diezgan strauja, pārstāda ik pēc 4 gadiem, dalot ceru.
Nozīme. Piemērotas ziemciešu puķu dobēm, grupveida stādījumiem, robežstādījumiem, grieztiem ziediem.
