Skarbā zeltgalvīte
Solidago rigida
- Nosaukums (latīniski)
- Solidago rigida
- Nosaukums (latviski)
- Skarbā zeltgalvīte
- Tautas nosaukums
- Skarbā zeltslotiņa
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Solidago (zeltgalvīte)
- Suga
- rigida
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zilgana
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- iežu atsegumi, kalns, mežs
- Dabas zonas
- prērijas
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Amerikā atklātos mežos, izcirtumos, krūmājos, prērijās, sausās, akmeņainās vietās.
Morfoloģija. Skarbā zeltgalvīte ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 100-150 cm augsts asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs.. Stublāji stāvi, spēcīgi, aplapoti, klāti ar matiņiem. Nepieciešams atbalsts. Lapas pelēcīgas, cietas, biezas, ar matiņiem. Apakšējās rozetes lapas ar gariem kātiem, augšējās sēdošas. Ziedi koši dzelteni, mazos kurvīšos, sakārtoti stublāju galos zarotās blīvās skarās.
Ekoloģija. Zeltgalvītēm piemērota vidēji mitra, ne pārāk smaga, auglīga augsne saulainā vietā. Pavairo, dalot ceru.
Nozīme. Nenoturīga auguma dēļ nepiemērota sabiedriskajos apstādījumos, bet interesants augs privātdārzos. Nav agresīva kā Kanādas zeltgalvīte (sin. zeltslotiņa) (Solidago canadensis), kura kļuvusi par grūti apkarojamu nezāli.
