Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikā mitros krūmājos, strautu malās, zemās vietās.
Morfoloģija. Vernonia noveboracensis ir daudzgadīgs, ziemcietīgs 180 cm augsts asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs. Cers kompakts, kupls, ciešs. Stublāji stāvi, rupji, rūsgani. Lapas tumši zaļas, lancetiskas, zobotas. Ziedi violeti, kurvīšos, sakārtoti čemuros stublāju galos. Noziedējušās ziedkopas izbalē, tās nogriež pirms notikusi sēklu pašizsēja. Sēkliņas rūsganas.
Ekoloģija. Aug jebkurā pietiekami mitrā, auglīgā, nedaudz skābā dārza augsnē saulainā vai daļēji noēnotā vietās.
Nozīme. Piemērota dažādām ziemciešu puķu dobēm kā fona augs.