Izplatība. Agave ferox savvaļā aug Ziemeļamerikā, Meksikā 2300-2500 m v.j.l. kalnos, kalnu nogāzēs.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš bezstumbra sukulents ar cietām, ļoti biezām, smagām lapām, kuras ir 1-1,3 m garas un ap 30 cm platas. Lapu malās spēcīgi, plati, tumši brūni 4-7 cm gari dzeloņi. Sakņu sistēma bagātīga, spēcīga un dziļa. Pie sakņu kakla veidojas ļoti maz jauno dzinumu. Pieaugušai lapu rozetei, kura ir ap 2,5 m diametrā veidojas 8-10 m augsts ziedkāts. Telpās nezied, tāpēc pavairo tikai ar sāndzinumiem.
Ekoloģija. Aug saulainā, gaišā un vidēji siltā vietā. Jāstāda labi drenētā, smagā velēnu, viegli skābā vai neitrālā augsnē ar krietnu devu māla un ar nabadzīgu trūdvielu piedevu. Izcili pacieš ūdens trūkumu. Rudens-ziemas mēnešos, kad trūkst nepieciešamās gaismas, jāsamazina līdz minimumam laistīšana un gaisa temperatūra jāuztur 10-12◦C robežās. Brūnē lapu gali un malas, ja ziemas periodā telpā trūkst gaismas un ir par daudz silts. Jāsargā no bruņutīm.
Nozīme. Telpās audzē kā lielizmēra, dekoratīvu sukulentu, kuru stāda atsevišķā podā. Mazus augus izmanto sukulentu kompozīcijās.