Izplatība. Agave filifera savvaļā aug Ziemeļamerikā, Meksikā tuksnešos, pustuksnešos, kalnu nogāzēs, prērijās.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļs, no 70 cm līdz 100 cm diametrā, biežāk bezstumbra, retāk stumbra sukulents. Tumši zaļās lapas stingri augšup stāvošas, ar sudrabaini baltu ornamentu. No lapām daudz diegveida, pamatā, balti, gari mati. Lapu rozete atgādina bumbu. Lapas galā ass, smails adatveida izaugums. Veido sāndzinumus. Sakņu daudzums bagātīgs, stiprs, grūti saraujams.
Ekoloģija. Aug saulainā, gaišā un siltā vietā. Suga spēj izturēt līdz mīnus 8◦C aukstumu, ja ir iepriekšējos gados pakāpeniski pieradināta. Jāstāda labi drenētā, vidēji smagā, viegli skābā līdz neitrālā velēnu augsnē, kurā ir nedaudz trūdvielu. Necieš lieku ūdens daudzumu un krasas gaismas izmaiņas, kuras izsauc apakšējo lapu masveida dzeltēšanu un nokalšanu. Augam pietiekamā apgaismojumā bagātīgi veidojas garie diegveida mati. Pie sakņu kakla veidojas daudz sāndzinumu. Ziedējusī lapu rozete pakāpeniski aiziet bojā, jo atdod visas lapām domātās barības vielas vairākmetrīgajam ziedkātam ar daudziem simtiem ziedu.
Nozīme. Telpās izmanto kā lielizmēra, atsevišķā podā augošu dekoratīvu sukulentu. Mazus augus stāda dažādu sukulentu kopējās kompozīcijās.