Svītru agave

Agave striata

Atrodams vietās:
Parādīt kartē

Nosaukums (latīniski)
Agave striata 
Nosaukums (latviski)
Svītru agave 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Agavaceae (agavju dzimta) 
Ģints
Agave (agave) 
Suga
striata 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
kalns 
Dabas zonas 
, prērijas 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Agave striata savvaļā aug Ziemeļamerikā, Meksikā 2000-2200 m v.j.l. kalnos, nogāžu krūmājos, akmeņu krāvumu spraugās, kuros ūdens nekad neuzkrājas.

Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, bezstumbra sukulents, kurš var izveidot īsu stumbru bez lapām. Stipra, grūti saraujama sakņu sistēma. Saknes necieš stāvošu ūdeni. Gaiši zaļās lapas taisnas, garas, līnijveida 40-70 cm garumā un līdz 1 cm platumā, kuras galos nobeidzas ar asu, smailu izaugumu. Blīvi sakārtotās lapas veido ežveidīgu, apaļu formu. Lapas vidusdzīsla izcelta, labi redzama gan lapas virspusē, gan apakšpusē. Pie sakņu kakla reti veidojas sāndzinumi. Uzzied arī telpās.

Ekoloģija. Aug saulainās, gaišās un siltās vietās. Necieš ēnainas telpas un pārliešanu. Izturīgas pret ieilgušu sausumu poda augsnē. Stāda pasmagā, mālainā, labi drenētā, viegli skābas vai neitrālas reakcijas velēnu augsnē, kurā maz trūdvielu. Lai veidotos simetriska, apaļa lapu rozete, vajadzīgs apgaismojums no diviem gaismas avotiem.

Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu sukulentu atsevišķā podā.