Izplatība. Agave striata savvaļā aug Ziemeļamerikā, Meksikā 2000-2200 m v.j.l. kalnos, nogāžu krūmājos, akmeņu krāvumu spraugās, kuros ūdens nekad neuzkrājas.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, bezstumbra sukulents, kurš var izveidot īsu stumbru bez lapām. Stipra, grūti saraujama sakņu sistēma. Saknes necieš stāvošu ūdeni. Gaiši zaļās lapas taisnas, garas, līnijveida 40-70 cm garumā un līdz 1 cm platumā, kuras galos nobeidzas ar asu, smailu izaugumu. Blīvi sakārtotās lapas veido ežveidīgu, apaļu formu. Lapas vidusdzīsla izcelta, labi redzama gan lapas virspusē, gan apakšpusē. Pie sakņu kakla reti veidojas sāndzinumi. Uzzied arī telpās.
Ekoloģija. Aug saulainās, gaišās un siltās vietās. Necieš ēnainas telpas un pārliešanu. Izturīgas pret ieilgušu sausumu poda augsnē. Stāda pasmagā, mālainā, labi drenētā, viegli skābas vai neitrālas reakcijas velēnu augsnē, kurā maz trūdvielu. Lai veidotos simetriska, apaļa lapu rozete, vajadzīgs apgaismojums no diviem gaismas avotiem.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu sukulentu atsevišķā podā.