Izplatība. Aloe dolomitica savvaļā aug Dienvidāfrikā kalnainos apvidos, akmeņainās, smilšainās klinšu nogāzēs.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, līdz 2 m augsts, īsa stumbra sukulents ar 1,5-1,8 metrus lielu lapu rozeti. Garās, pie pamatnes platās, gaiši zaļās lapas veido simetrisku rozeti. Lapu malas paceltas uz augšu un klātas dzeltenīgiem, asiem izaugumiem. Sakņu sistēma vairākmetrīga, izturīga un spēcīga. Ziedkāti attīstās blakus galotnes pumpuram. Dzeltenie ziedi sakārtoti garās vārpās. Spilgti oranži putekšņi. Zied pavasarī.
Ekoloģija. Aug saulainā un gaišā telpā. Labi jūtas sausā gaisā. Necieš pārlaistīšanu. Vislabāk jūtas labi drenētā, viegli skābā, velēnu augsnē, kurā nedaudz trūdvielu. Spēj vairākus mēnešus izdzīvot bez ūdens (apakšējās lapas atdod savas barības vielas auga augšanai un tādēļ sažūst). Nemēdz apdraudēt kaitēkļi, jo ļoti bieza epiderma, kura noklāta ar vaska kārtu. Labi vairojas ar lapainiem galotnes spraudeņiem, kā arī ar sāndzinumiem, kuri veidojas pie sakņu kakla un stumbra.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīva izskata sukulentu atsevišķā podā vai kopā ar citiem sukulentiem.