Bumbuļu amorfofalls

Izplatība. Amophophallus bulbifer savvaļā sastopams Austrumu Indijā un Birmā musonu mežos 300-600 m v.j.l., kur lietus periodi mijas ar sausuma periodiem, pat 3 mēnešu garumā.

Morfoloģija. Daudzgadīgs lakstaugs ar bumbuļveida pazemes sakneni. Augs veido vienu zaļu lapu, kura atkarībā no bumbuļa lieluma, ir 60-1,50 m un vairāk augsta. Resnais lapas kāts tumši zaļš ar raibumiem. Lietussarga veidā lapas plātne ir dziļi plūksnaini dalīta. Kad lapa nokalst, no bumbuļa attīstās ziedu vālīte, kuru aptver tumši sarkanbrūna spārnlapa. Ziedēšanas laikā vālīte sasilst un no tās izdalās nepatīkama smarža, kas pievilina apputeksnētājas-mušas.

Ekoloģija. Vajadzīga gaiša, saulaina un silta vieta, kur gaisa temperatūra nav zemāka par 15-18◦C. Audzē labi drenētā, neitrālas reakcijas, trūdvielām pārbagātā augsnē. Bagātīgi jālaista. Necieš sausumu un slapjumu. Kad rudenī lapa dabīgi nokalst, bumbuli glabā poda augsnē, siltā vietā līdz pavasarim. Pavairo ar vairbumbuļiem, kuri izveidojas pie vecākauga vai sadala to vairākās dalās, lai pie katras daļas ir vismaz 1 asns. Sausā gaisā bojā tīklērces, pūkainās bruņutis.

Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu, savdabīgas lapas augu. Sabiedriskās telpās neaudzē ziedošu augu, jo tā smarža pārāk atbaidoša.