Izplatība. Annona cherimola savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Peru, Ekvadorā tropu joslas kalnu rajonos 700-2300 m v.j.l., kā arī subtropu zonās.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš līdz 8 metrus augsts koks. Lapas lielas, izstiepti ovālas, gaiši zaļas, ādainas, virspusē spīdīgas, ar nepatīkamu smaržu, ar izteiktām dzīslām. Ziedi pa vienam, lieli, sulīgām ziedlapām, zaļgani, smaržīgi. Augļi lieli, konusveida vai sirdsveida, zaļi. Sēklas spīdīgas melnas vai tumši brūnas, dīgstspēju saglabā līdz pat 7 gadiem.
Ekoloģija. Aug saulainā, gaišā un siltā vietā. Stāda skābā līdz neitrālas reakcijas, labi drenētā, pasmagā, trūdvielām bagātā augsnē. Necieš nevēdinātas telpas. Augsne nedrīkst būt ilgstoši slapja, tad brūnē un sažūst lapas. Labi vairojas ar lapainiem, nobriedušiem spraudeņiem, kuri sakņo 22-25◦C augsnes temperatūrā (apakšējā apsilde). Pieaugušus augus pārstāda reizi 2-3 gados, un katru gadu apgriež pēc augļu parādīšanās, lai saglabātu izvēlēto vainaga formu un regulētu zaru daudzumu, kas iespaido ziedu skaitu.
Nozīme. Telpās izmanto kā lielizmēra dekoratīvu lapu koku. Siltumnīcās un ziemasdārzos audzē kā ēdamus augļus ražojošu augu.