Šercera antūrija

Anthurium scherzerianum

Nosaukums (latīniski)
Anthurium scherzerianum 
Nosaukums (latviski)
Šercera antūrija 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Araceae (kallu dzimta) 
Ģints
Anthurium (antūrija) 
Suga
scherzerianum 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
kalns, mežs 
Dabas zonas 
, pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Anthurium scherzerianum savvaļā sastopama Ziemeļamerikā, Kostarikā un Gvatemalā mitros tropu mežos un kalnos līdz 1800 m v.j.l.

Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, bezstumbra, reti ar īsu stumbru lakstaugs ar ādainām, tumši zaļām, lancetiskām, 15-30 cm garām un 6-10 cm platām lapām, kuras ļoti blīvi sakārtotas. Starp lapu mezgliem var attīstīties gaisa saknes. Seglapa sarkana, matēta. Ziedu vālīte saritināta, 10-20 cm gara, tieva. Nereti nogatavojas sēklas, kuras ātri zaudē dīgstspēju. Augs veido plašu sakņu kamolu.

Ekoloģija. Aug gaišā, no tiešiem saules stariem noēnotā vietā. Visu gadu optimālā gaisa temperatūra 20-25◦C. Nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums. Stāda skābas reakcijas, vieglā, trūdvielām bagātā augsnē, kurai pievieno sfagnu sūnas, rupju kūdru un granti. Augiem nepatīk caurvējš, sasmacis gaiss un stāvošs ūdens saknēs. Pārstāda reizi 2-3 gados. Jāsargā no bruņutīm un gliemežiem.

Nozīme. Ziedošie augi piemēroti telpām ar mitru gaisu. Seglapas ilgi saglabā spilgto krāsojumu.